Komerciāls strīds: juridiskās procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Ievads

Komerciālie strīdi ir neizbēgama biznesa dzīves realitāte. Neatkarīgi no tā, vai tas ir līguma strīds, nesamaksāto parādu atgūšana vai strīds starp B2B partneriem, procedūru un pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu apguve ir svarīgs stratēģisks jautājums. Francijā uzņēmumu rīcībā ir daudzveidīgs juridiskais arsenāls, sākot no alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm (MARD) līdz tiesvedībai komerctiesā. Šajā pīlāra rokasgrāmatā ir padziļināti izpētīti dažādi procesuālie ceļi, piemērojamie pierādīšanas noteikumi, termiņi, kas jāievēro, kā arī stratēģijas, kas ir jāatbalsta atkarībā no radušos komerciālo strīdu rakstura un mēroga.

Samierināšana un mediācija: prioritāras izlīguma metodes

Kopš 2016. gada 18. novembra likuma Nr. 2016-1547, kas modernizē tiesiskumu 21. gadsimtam, alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes tiek plaši atbalstītas vai pat noteiktas noteiktos strīdos. Samierināšana, brīva un ātra, ļauj pusēm panākt vienošanos tiesas samierinātāja aizgādībā. Savukārt komerciālajā starpniecībā ir iesaistīts algots profesionāls starpnieks, ko bieži izvēlas, ņemot vērā savas nozares zināšanas.

Šīm procedūrām ir vairākas priekšrocības: konfidencialitāte (1995. gada 8. februāra likuma 21.-3. pants), ātrums (parasti 1 līdz 3 mēneši), kontrolētas izmaksas un komerciālo attiecību saglabāšana. Iegūto vienošanos tiesnesis var apstiprināt, lai nodrošinātu to izpildāmību. 2019. gada 11. decembra dekrēts Nr. 2019-1333 arī pieprasa iepriekšēju mēģinājumu panākt mierizlīgumu strīdos, kuru summa ir mazāka par 5000 eiro.

Komerciālā šķīrējtiesa: privātā tiesvedība

Šķīrējtiesa, ko reglamentē Civilprocesa kodeksa 1442.–1527. pants, ir vēlama alternatīva sarežģītiem komerciāliem strīdiem, īpaši starptautiskiem. Puses ieceļ vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus, kas pieņems spriedumu ar res judicata pilnvarām. Šķīrējtiesas klauzula, kas tagad ir atļauta līgumos starp profesionāļiem (Civilkodeksa 2061. pants), ļauj paredzēt šo iespēju no līguma noslēgšanas.

Šķīrējtiesa piedāvā izšķirošas priekšrocības: šķīrējtiesnešu tehniskās zināšanas, absolūta konfidencialitāte, procesuālā elastība un starptautiskā izpilde, kas atvieglota, pateicoties 1958. gada Ņujorkas konvencijai. No otras puses, tās izmaksas var būt ievērojamas (šķīrējtiesneša honorāri, iestāžu maksas, piemēram, ICC vai CMAP). Eiropas direktīvas par tiesību saskaņošanu arī stiprina šķīrējtiesu nolēmumu savstarpējo atzīšanu ES.

Procedūra komerctiesā

Ja izlīgums neizdodas, komerctiesa joprojām ir parasto tiesību jurisdikcija strīdos starp tirgotājiem. Procedūra sākas ar pavēsti, ko izsniedz tiesu izpildītājs, ievērojot Civilprocesa kodeksa 56. panta noteikumus. Termiņiem ir izšķiroša nozīme: komerciālais noilguma termiņš ir 5 gadi (Komerclikuma L. 110-4 pants), bet uz dažām specifiskām darbībām attiecas īsāki termiņi.

Tiesvedība pēc būtības pirmajā instancē var ilgt no 12 līdz 18 mēnešiem. Steidzamās situācijās komerciālā kopsavilkuma procedūra ļauj ātri iegūt pagaidu lēmumu (pasūtījums 15 dienu līdz 2 mēnešu laikā). Maksājuma rīkojums — vienkāršota procedūra, kas ir ideāli piemērota noteiktiem, likvīdiem un maksājamiem parādiem, dažu nedēļu laikā tiek pieņemts izpildāms rīkojums.

Pierādījumu administrēšana komerclietās

Komerclietas regulē pierādīšanas brīvības princips (Komerclikuma L. 110-3. pants). Puses var sastādīt rēķinus, pirkuma pasūtījumus, e-pastus, SMS, WhatsApp apmaiņu, grāmatvedības ierakstus un sertifikātus. Izšķiroša ir stabilas pierādījumu lietas izveide no strīda sākuma.

Izmeklēšanas pasākumi in futurum (Civilprocesa kodeksa 145. pants) ļauj saglabāt pierādījumus pirms jebkuras lietas izskatīšanas, jo īpaši izmantojot tiesu izpildītāja ziņojumu vai tiesu ekspertīzi. Grāmatvedības vai tehniskās zināšanas bieži izrādās izšķirošas, lai noteiktu zaudējumus vai pierādītu līguma pārkāpumu.